Šis stāsts ir par divu vīriešu sarunu, kura nevarēja nenotikt, lai arī sākās šķietami nespeciāli. Jānis un Zigmārs satiekas uz aizsalušā Liepājas kanāla – viens uz ledus dzīvo jau nedēļu, iekārtojis sev kārtīgu bļitkotāja telti, otrs – dodas pašam nezināmā virzienā pēc samērā vētrainas nakts “Fonteinā”. Viens ir pārguris no ģimenes dzīves pienākumiem un atbildības uzņemšanās pārējo priekšā, otrs cenšas aizmukt no lēmumu pieņemšanas, ka nu taču beidzot tā kā būtu jāsāk dzīvot pieauguša vīrieša dzīve – ar bildinājumu un bērniem. Rezultātā – pārliecinot viens otru par to, kā tad labāk būtu rīkoties, viņi atbild tieši uz sev būtiskajiem jautājumiem par to, kā būt.
———— ENGLISH ———
This story is about two men having a conversation, which could not take place, although it began in a seemingly non-dedicated. John and Zigmārs meet on a frozen canal in Liepaja – one of the men have been living on the frozen canal for a week, he arranged himself a tent. The other man goes in an unknown direction after a rather stormy night “Fontein”. One man is tired of family responsibilities and taking responsibility in front of the other, the other man is trying to get away from the decision-making, but eventually he should begin to live an adult man’s life – a proposal of marriage and children. The result – convincing each other about how it would be better to do, they answer directly to themselves the essential questions on how to be.
Presented by Goda teatris
POST SHOW TALK AFTER THE PERFORMANCE
